Rakstos

Vērtīgi padomi skābējot gurķus

Detaļas

Skatīts: 682

Ja ir doma skābēt gurķus ziemai, tad skābēšanai jāizvēlas vēlās šķirnes. Agro šķirņu gurķi pēc skābēšanas ātri bojājas.

Gurķus šķiro pēc lieluma un kvalitātes. Tiem jābūt svaigiem, tikko attīstīstām sēkliņām, plānu, porainu miziņu zaļā krāsā. Nedrīkst būt mehāniskiem, slimību vai kaitēkļu bojājumiem.

Savītuši vai pārrauguši gurķi skābēšanai nederēs, jo tiem skābēšanas laikā izveidojas tukši vidi.

Pēc šķirošanas gurķus nomazgā aukstā ūdenī un noberž ar suku.

Gurķus skābē kopā ar dažādiem garšaugiem, kas papildina gurķu garšu un smaržu.

Dilles ir visaromātiskākās ziedēšanas laikā. Skābēšanai izmanto gan stublājus, gan ziedu un sēklotņu kopas. Diļļu kātus sagriež īsākos posmos.

Estragonu pievieno gurķiem, lai ti būtu stingrāki, kraukšķīgi, ar patīkamu garšu, ilgi saglabātos.

Ķiploku daiviņas nepieļauj pūšanas baktēriju attīstību. Tos nedrīks pielikt arī par daudz, jo  tie palielina pienskābo baktēriju darbību – ieskābēšanu.

Upeņu, ķiršu lapas un jaunie dzinumi nodrošina labu aromātu, garšu un izturību uzglabāšanas laikā.

Timiāns (lapas, zariņi) satur spēcīgas antiseptiskas vielas un nodrošina  labu gurķu uzglabāšanu.

Gurķumētra (lapas, dzinumu galotnes) pastiprina svaigiem gurķiem raksturīgo smaržu.

Bazilikam (lapām), tāpat kā lauru lapām, ir asa garša, tāpēc to nedrīkst lietot daudz.

Mārrutkus (sakņu šķēlītes, lapas) gurķiem pievieno, lai uzlabotu garšu, kā arī lai tie labāk uzgalbātos.

Ozolu lapas padara gurķus stingrus, kraukšķīgus. Diemžēl tie iegūst  tumšu, nepatīkamu krāsu,tāpēc tās nevajadzētu pievienot lielā daudzumā.