Rakstos

Kartupeļus ilgstoši uzglabājot, tie saasno un asnu vietās veidojas solanīns - cilvēka organismam kaitīga viela. Kartupeļu mizā solanīna koncentrācija ir vismaz trīs reizes lielāka un salīdzinoši vairāk solanīna satur arī kartupeļu ārējais slānis.

Tā kā solanīns šķīst ūdenī, tad saasnojušus kartupeļus vēlams vārīt, nevis gatavot ceptā veidā.

Lai jaunajiem kartupeļiem būtu vieglāk nokasīt miziņu, tos uz īsu brīdi jāiemērc aukstā ūdenī.

Sāli labāk pievienot vārīšanas sākumā, bet cepot – īsi pirms cepšanas beigām.

Lai mazinātu vitamīnu zudumu, jaunos kartupeļus ieteicams likt vārošā ūdenī un vārot uzlikt vāku katliņam.

Cepot jaunos kartupeļus krāsnī ar visu mizu, tos vispirms nedaudz sadursta ar dakšiņu, lai miza nesaplaisā.

Ja gadījušies vecāki kartupeļi, bet ir vēlēšanas pagatavot kartupeļu biezeni, tad pievieno sakultu olu. Tā padarīs biezputru gaišāku un gardāku.

Apsaluši kartupeļi nav piemēroti cepšanai lielā tauku daudzumā - tie ātri kļūst tumši un negaršīgi; apsaluši kartupeļi pirms vārīšanas uz minūti jāievieto aukstā ūdenī.

Lai kartupeļi vārot neizjuktu, tiem savlaicīgi nolej ūdeni un izsautē tvaikos.

Ar mizu vārītajos kartupeļos labāk saglabājas C vitamīns; ar mizu vārītos kartupeļus vieglāk notīrīt, ja tos pēc vārīšanas aplej ar aukstu ūdeni.

Kartupeļu biezenim nav ieteicams pievienot aukstu pienu, jo biezenis kļūst pelēks. Piens pirms pievienošanas biezenim ir iepriekš jāuzvāra.

Pirms cepšanas ieteicams kartupeļus nosusināt ar salveti, jo mitrums kavē garoziņas izveidošanos.

Kartupeļos ir samērā nedaudz C vitamīna, ja salīdzina, piemēram, ar citrusaugļiem, upenēm vai piparu dārzeņiem. Taču, ievērojot to, ka kartupeļi mūsu uzturā tiek izmantoti salīdzinoši lielos daudzumos un regulāri gandrīz katru dienu, kartupeļi ir viens no C vitamīna pamatavotiem mūsu ikdienas uzturā.