Rakstos

Kā audzēt Austersēnes?

Detaļas

Skatīts: 668

Austersēnes pavairo veģetatīvi ar sēņotni jeb micēliju.

Ar  sēņotnes jeb micēlija pavairošanu audzētāju vajadzībām parasti  nodarbojas šajā jomā specializētas firmas, kas spēj saglabāt celma  īpašības un nodrošināt ražošanas kvalitāti, micēlija vitalitāti un  aizsardzību pret patogēniem.

Micēliju  audzē uz sterilizētiem graudiem, visbiežāk rudziem vai prosas. 
Jāraugās, lai tā neizžūtu. Ilgstoši glabājot, micēlija vitalitāte  samazinās, jo arī sēņotne, tāpat kā citi dzīvi organismi,  bez augšanas  noveco. Ja tam mainās  krāsa no gandrīz baltas uz tējas brūnu, tad  micēliju vairs nevar lietot.

Austersēņu audzēšanai der jebkurš materiāls, kas satur galvenokārt celulozi, sākot no zāģu skaidām un salmiem un beidzot ar griķu sēnalām un makulatūru. To sauc par substrātu. Austersēnes ir diezgan neizvēlīgas un izplatās agresīvi, īpaši mīkstajos lapu kokos. Skuju koku koksne nav tik piemērota, jo sveķi bremzē sēņu augšanu.

Latvijā austersēnes visbiežāk audzē kviešu salmos vai skaidās. Austersēnes var audzēt arī koka bluķos, taču tad sēņotne daudz spēka patērē, laužoties cauri koksnei, un kolonizācija notiek lēnāk, raža ir krietni vēlāk, salīdzinot ar skaidām.

Viens no ērtākajiem materiāliem audzēšanai ir griķu sēnalas.

Substrāta pasterizācija

Pirms micēlija pievienošanas substrātam, substrāts jāpasterizē, lai iznīcinātu vai vismaz novājinātu konkurējošās sīkbūtnes, jo sevišķi zaļo pelējumu. Pilnīga dezinfekcija (sterilizācija) nav nepieciešama, jo pašas austersēnes ir diezgan konkurētspējīgas. Īpatnēji, ka pilnīgi sterilā substrātā audzētu sēņu ražas ir manāmi mazākas nekā tikai pasterizētā. Daļa no pasterizēšanā izdzīvojušajiem mikroorganismiem sadala hemicelulozi, kuru austersēnes pašas sagremot nespēj. Kad šie organismi mirst, tie kļūst par slāpekļa avotu austersēņu micēlijam.

Lielražošanā tiecas panākt substrāta mitrumu 67-69 %. Pēc būtības, nepieciešams pilnīgs substrāta piesātinājums ar ūdeni, taču izvairoties no lieka ūdens, kas varētu notecēt vai sakrāties audzēšanas tarā. Pēc izmērcētu salmu notecināšanas to mitrums ir apmēram 65-70 %.

No sēnes viedokļa, jo smalkāk sasmalcināts substrāts, jo vieglāk to kolonizēt. No tehnoloģiskā viedokļa, pārmērīgi smalku substrātu ir grūti dezinficēt un citādi ar to rīkoties, kā arī ir apgrūtināta gāzu apmaiņa tālāk no audzēšanas taras virsmas.

Audzēšanas apstākļi

Gaisa relatīvo mitrumu uztur ap 95-98 procentiem, lai samazinātu nožuvumu no atklātajām micēlija virsmām. Temperatūra ne augstāka par 30°C. Kamēr sēņotne izplatās, gaisma nav nepieciešama, vismaz pirmās 15 diennaktis noteikti ne. Tā vajadzīga, lai pareizi izveidotos sēņu aizmetņi – jo tumšāks, jo vairāk cepurīšu veidojas čemurā, jo tās gaišāk krāsotas un jo sīkākas un jo sēnēm garāki kātiņi. Ja gaismas daudz, kātiņu praktiski nav, cepurīte no virspuses ir tumši pelēka vai brūna, atkarībā no sēņotnes šķirnes (celma). Vēlamā apgaismojuma intensitāte 50-300 luksi, parasti izmanto fluorescento apgaismojumu, ja nav pieejams dabīgais. Praksē to var noteikt sekojoši – ja cilvēkam ar normālu redzi ir ērti ilgstoši lasīt, arī sēnēm gaismas pietiks. Dabā sēnes parasti aug vietās, kur tieši saules stari tās neapspīd, taču ir atstarotā gaisma no spektra zilganā gala, tāpēc sēnes reaģē tieši uz šo zilgano gaismu. Tāpēc arī dienasgaismas spuldzes ir labākas makslīgajam apgaismojumam, kvēlspuldzēs lielākā gaismas daļa ir dzeltenajā spektra daļā un fluorescējošās spuldzes ir daudz ekonomiskākas.

Micēlijam kolonizējot substrātu, optimālais gaisa mitrums ir 90-100%, temperatūras optimums, pie kura augšana ir visātrākā, ir 25-29°C. Divas diennaktis pārsniedzot 40°C, sēņotne iet bojā. Sēņotne labi pacieš zemas temperatūras un sasalšanu, pavasarī pēc ziemas saliem turpinot augšanu. CO2 līdz pat 28 tilpuma procentiem, substrātā veicina augšanu. Austersēnes ir ļoti izturīgas pret paaaugstinātām ogļskābās gāzes koncentrācijām, taču arī skābeklis vismaz mazās devās tām ir nepieciešams. Sēņotnes augšanas laikā ventilācija nav vajadzīga. Sēņotne kolonizē substrātu apmēram 2 nedēļu laikā.

Jācenšas izvairīties no temperatūras svārstībām, jo līdz ar temperatūru strauji mainās relatīvais mitrums, ūdens saturs gaisā. Tāpēc audzēšanas telpas ieteicamas ar lielu siltuminerci un labu siltumizolāciju, kas sevišķi noderīga ziemā.

Pirmā raža ienākas apmēram mēneša laikā, ja temperatūra ir ap 20-24 grādiem, augstāka par 30°C vairs augšanu nepaātrina. Sēņotne aug arī zemākās temperatūrās, taču laiks līdz pirmajai ražai būs ilgāks.

Austersēnes bagātīgi ražo sporas, tādēļ personālam, kas sēnes novāc, ieteicams valkāt respiratorus. Dažiem cilvēkiem novērojama alerģiska reakcija pret sporām. Šo iemeslu dēļ nav ieteicams audzēt austersēnes dzīvojamās telpās, vismaz ne tad, kad sēnes jau izaugušas ārā no maisa un sākušas izdalīt sporas.

Kaitēkļi

Visbiežāk sastopamo bakteriālo infekciju izraisā Pseudomonas tolaasii. Infekcijas rezultātā samazinās raža, augļķermeņi kļūst trausli un iegūst oranžu nokrāsu, sēnes slikti glabājas.

Vislielākos zaudējumus nodara kukaiņi, īpaši vasarā. Tāpat kā savvaļas sēnēs, mušas dēj savas olas sēņotnē un kāpuri grauž tajā ejas.

Augļķermeņu aizmetņi ir ļoti jūtīgi pret ķimikālijām, tāpēc insekticīdu pielietošana nav ieteicama.

Lai apkarotu zaļo pelējumu (Trichoderma viridis), telpas mitrumu der turēt virs 80% procentiem, jo pelējumam tik liels mitrums nepatīk, un nodrošināt vieglu gaisa kustību.

Sēnes novāc, kad cepurītes 4-10 cm diametrā, nevajag gaidīt, līdz tās sapūkosies. Novāc ar laušanu, ja griež, kāta paliekās vieglāk iemetas pelējums. Pēc trešās ražas parasti sākas pelēšana un/vai mušas, sēņotne ir novecojusi un mirst. Beigta sēņotne ir brūnā krāsā, pusšķidra.

Audzējot istabas temperatūrā, pirmo ražu var sagaidīt apmēram mēneša laikā; jo siltāks, jo ātrāk.

Svaigas austersēnes ir grūti transportējamas, jo trauslas un ātri apžūst, tāpēc jāpārdod drīz pēc novākšanas, apmēram divu dienu laikā. T

Pagatavošana

Parasti ēd ceptas vai vārītas, principā tāpat kā gailenes vai baravikas. Ir raksturīgā austersēņu garša, kas nedaudz atšķiras no meža sēņu garšas.
Austersēņu lietošana uzturā, it sevišķi svaigu, krietni samazina holesterīna līmeni asinīs.

Vairāk informācijas: http://www.austersenes.lv/