A vitamīns
Dzelteni sarkanajās ogās un augļos, it īpaši smiltsērkšķos, atrodamais A vitamīna provitamīns jeb beta karotīns darbojas kā antioksidants un ir nepieciešams redzes procesos, veicina ādas un gļotādu atjaunošanos, kaulaudu un zobu veidošanos un matu augšanu, pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, palīdz pret alerģijām, kā arī stiprina imunitāti, īpaši veciem cilvēkiem. A vitamīnu satur gandrīz visi augļi un ogas, vislielākos daudzumos tas atrodams aprikozēs, ērkšķogās, plūmēs, vīģēs, persikos un mellenēs. Ieteicamā A vitamīna dienas deva ir 800 mg.

E vitamīns
Mežrozīšu un smiltsērkšķu ogas satur E vitamīnu, kas darbojas kā antioksidants, tas ir nepieciešamas asinsritei, muskuļu attīstībai un darbībai, sirds un muskuļu nodrošināšanai ar skābekli, veselīgas ādas saglabāšanai, imunitātes stiprināšanai, dzimumšūnu nobriešanai, normālai grūtniecības norisei. Augļi, kas satur visvairāk E vitamīna, ir kazenes, avenes, banāni, āboli un mellenes. Ieteicamā E vitamīna dienas deva ir 12 mg.

K vitamīns
K vitamīns nepieciešams normālai asins recēšanai, brūču ātrākai dzīšanai, ķermeņa šūnu normālai funkcionēšanai, kaulu normālam stāvoklim, tas sekmē kalcija piesaistīšanos kauliem, piedalās antigēnu-antivielu reakcijās. Augļi un ogas, kas satur daudz K vitamīna, ir zemenes, avokado un āboli. Ieteicamā K vitamīna dienas deva ir 75 mg.

C vitamīns
Upenes ir ar C vitamīnu visbagātākās ogas, tās satur vairāk nekā 200% ieteicamās diennakts devas, labs C vitamīna avots ir arī zemenes, smiltsērkšķi, kazenes, kivi, citrusaugļi un to sulas. C vitamīns ir nepieciešams, lai organisms spētu pretoties infekcijas slimībām, lai būtu elastīgi saistaudi, asinsvadi, vesela āda un smaganas. Darbojas kā dabiskais antioksidants. Tas veicina redzes uzlabošanos, uzlabo koncentrēšanās spējas un palīdz pret nogurumu, pasargā no stresa negatīvās ietekmes uz veselību un mazina alerģiskas reakcijas. Organismā neveidojas C vitamīna rezerves, tāpēc katru dienu jāēd ar šo vitamīnu bagāti augļi un ogas. C vitamīna lielāks daudzums nepieciešams sportistiem un smēķētājiem. Ieteicamā C vitamīna diennakts deva ir 80 mg.

B grupas vitamīni
Āboli, citrusaugļi, banāni, aprikozes un upenes satur B grupas vitamīnus, kas palīdz nervu sistēmas, gremošanas sistēmas normālai darbībai, sirdsdarbības uzturēšanai, smadzeņu darbībai un imunitātes stiprināšanai. Palīdz saglabāt veselīgus nagus un matus, uzlabo redzi, normalizē holesterīna līmeni asinīs un palīdz novērst mazasinību, ietilpst fermentu sastāvā, kas nepieciešami pārsvarā ogļhidrātu, bet arī olbaltumu un tauku maiņā, kā arī piedalās audu elpošanas procesos. Ieteicamās B grupas vitamīnu dienas devas: B1 – 1,1 mg; B2 – 1,4 mg; B6 – 1,4 mg; B12 – 2,5 mg; B3, B5 – 6 mg.

Kalcijs
Apelsīnos, aprikozēs, jāņogās un vīnogās atrodamais kalcijs ir vajadzīgas stipru kaulu, zobu, matu un nagu veidošanai. Nodrošina normālu muskuļu darbību un asins recēšanu. Piedalās imūnās sistēmas darbības nodrošināšanā. Ieteicamā kalcija diennakts deva ir 800 mg.

Kālijs
Upenes, āboli, banāni un citrusaugļi satur kāliju, kas nodrošina normālu nervu un muskuļu darbību, īpaši sirds muskuļa, normalizē asinsspiedienu. Uztur ūdens līdzsvaru organismā. Piedalās smadzeņu apgādē ar asinīm. Ieteicamā kālija diennakts deva ir 2000 mg.

Magnijs
Banānos, avenēs, aprikozēs un smiltsērkšķos atrodamais magnijs ir vajadzīgs nervu un muskuļu darbībai, kalcija, fosfora, B grupas vitamīnu darbībai organismā, nepieciešams insulīna sekrēcijai. Piedalās C vitamīna, kalcija un kālija regulācijā organismā. Ieteicamā magnija diennakts deva ir 375 mg.

Dzelzs
Avenes, zemenes, aronijas, āboli, bumbieri un aprikozes satur dzelzi, kas ietilpst asins hemoglobīna sastāvā, kurš iznēsā skābekli uz visām ķermeņa šūnām. Dzelzs nepieciešama imunitātes nodrošināšanai, ietilpst savienojumos, kas piedalās aknu atindēšanas procesos. Ieteicamā dzelzs diennakts deva ir 14 mg.

Jods
Jods ietilpst vairogdziedzera hormonu sastāvā, kas nepieciešams vairogdziedzera normālai darbībai, lai nodrošinātu normālus organisma vielmaiņas procesus, piedalās svara regulēšanā. Tas nepieciešams veselīgai ādai, matiem un nagiem, ir atrodams lielākos daudzumos ananasos un aronijās. Joda daudzums augļos un ogās atkarīgs no augsnes. Ieteicamā joda diennakts deva ir 150 mg.

Varš
Bumbieri, dzērvenes, ērkšķogas, ķirši, upenes un zemenes satur varu, kas veicina dzelzs transportu asinīs. Savienojumu veidā tas ir asins šūnās – eritrocītos, aknās, nierēs un šūnu mitohondrijos. Vara trūkums kavē dzelzs izmantošanu, tāpēc rodas anēmija; tas piedalās veselīgu saistaudu veidošanā. Ieteicamā vara diennakts deva ir 1 mg.

Antioksidanti
Antioksidanti ir bioloģiski aktīvas vielas, kas novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargā mūs no brīvajiem radikāļiem, pirms tie paspējuši nodarīt ļaunumu organismam – bojāt šūnas un novājināt imūnsistēmu. Antioksidanti kavē un pasargā no audzēju un sirds un asinsvadu slimību rašanās un attīstības. Pasargā arī vitamīnus un taukus no oksidēšanās gan dažādos gatavos pārtikas produktos, gan arī svaigos augļos un dārzeņos to uzglabāšanas laikā.

Balastvielas
Balastvielas ir uzturvielas, kas nesadalās un neuzsūcas gremošanas traktā. Augļos un ogās esošās balastvielas organismā veicina zarnu peristaltiku, samazina holesterīna līmeni asinīs, palēnina uzturvielu uzsūkšanos, piemēram, nedaudz samazina tauku un holesterīna uzsūkšanos, diabēta slimniekiem tas ir labs līdzeklis pret strauju cukura līmeņa celšanos pēc ēšanas, mazina toksisko vielu iedarbību.
Katru dienu ar uzturu ieteicams uzņemt 30–40 gramu balastvielu.
100 gramu ābolu satur 2,3 g balastvielu.
100 gramu upeņu satur 6,8 g balastvielu.
100 gramu aveņu satur 4,7 g balastvielu.
100 gramu jāņogu satur 3,5 g balastvielu.
100 gramu zemeņu satur 1,6 g balastvielu.
100 gramu apelsīnu satur 1,6 g balastvielu.
100 gramu banānu satur 1,8 g balastvielu.

Informācijas avots:www.augliveselibai.lv