Visbiežāk dažādu kāju vēnu problēmu rašanās cēlonis ir ilgstoši sēdošs vai stāvošs darbs. Tāpēc viens no galvenajiem mediķu ieteikumiem kāju vēnu veselības saglabāšanā ir regulāras fiziskās aktivitātes. Kā tās ietekmē kāju veselību un kādas fiziskās nodarbes izvēlēties, konsultē Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas Vingrošanas katedras docente, aerobikas un fitnesa trenere Inese Ļubinska.

Sporto veselībai, nevis modei

Runājot par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību kopumā, kā arī uz kāju vēnu veselību, I. Ļubinska atzīst, ka diemžēl Latvijā šobrīd ir izteikts ķermeņa kults, un novārtā paliek primārais fizisko aktivitāšu mērķis rūpēties par ķermeņa veselību. „Pievēršoties fiziskām aktivitātēm, lielākoties domājam – vēlos slaidu vidukli, uztrenētus muskuļus, sadedzināšu taukus, būs plakans vēders”. Taču fiziskām aktivitātēm ir jākalpo diviem galvenajiem mērķiem – vingrot, lai uzlabotu savu veselību un izvairītos no slimībām, un ļaut cilvēkam būt dzīvespriecīgam un līdzsvarotam.

Tāpēc, pirms izvēlēties kādu noteiktu fizisko aktivitāti, noteikti sev jāpajautā, vai šie konkrēti sporta veidi un vingrojumi atbilst manai personībai, raksturam un manam veselības stāvoklim. Ja ir problēmas ar kāju vēnām, nav ieteicams izvēlēties sporta veidus, kas ir saistīti ar straujām kustībām un strauju bremzēšanu, piemēram, basketbolu, volejbolu, tenisu, skovšu, un sporta veidus ar intensīvu slodzi, piemēram, stepa aerobiku, body bike, intensīvas deju nodarbības. Arī grūtniecēm, kas ir viena no riska grupām pie kāju vēnu saslimšanām, nav ieteicams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas piedāvā intensīvu slodzi un spēka vingrinājumus.

Vēnu veselībai labvēlīgi sporta veidi ir fiziskās aktivitātes ar vienmērīgāku slodzi - staigāšana, skriešana, peldēšana,  riteņbraukšana vai distanču slēpošana. Te vietā būtu atgādināt, ka nepietiek tikai ar fiziskām aktivitātēm, ir jālieto arī veselīgs uzturs. Starp citu, arī liekais svars negatīvi ietekmē kāju vēnas! Kājām ir lielāka slodze, cilvēks kļūsti mazkustīgāks, kājās asinsrite tiek traucēta, kas ir būtiska, lai vēnas būtu veselas. Tāpēc jāmēģina pēc iespējas vairāk būt fiziski aktīvam, lai veicinātu normālu asins plūsmu organismā!

Taču I. Ļubinska uzver, ka nepiemērota sporta aktivitāšu izvēle, pārmērīga slodze ar mērķi pēc iespējas īsākā laikā sasniegt sev vēlamo rezultātu un sekošana modes untumiem attiecībā uz fiziskajām aktivitātēm var pat drīzāk kaitēt veselībai. Tāpēc trenere iesaka - pirms uzsākt intensīvas fiziskās aktivitātes, konsultēties ar ģimenes ārstu par veselības stāvokli un saņemt rekomendācijas par veselībai atbilstošākajām fiziskajām slodzēm. „Sākotnēji bieži vien kāju vēnu problēmas nav acīmredzamas un cilvēks pat nezina, cik tās ir veselas, tāpēc nepareizi izvēlēta fiziskā aktivitāte gaidītā efekta vietā var sniegt defektu. Tikai sadarbojoties ārstam un sporta trenerim, var cerēt uz labiem rezultātiem savas veselības saglabāšanā,” norāda I.Ļubinska.

Vingro arī darbā

Tā kā visbiežāk dažādu kāju vēnu problēmu rašanās cēlonis ir ilgstoši sēdošs vai stāvošs darbs, tad trenere iesaka arī darba laikā veikt pāris kāju vingrojumus. „Mēs esam kļuvuši ļoti moderni, mēs zinām daudz tehnoloģiju, bet esam piemiruši tādas pamatvērtības kā rīta vingrošana un vingrošanas pauzes darba vietā. Mēs ejam uz aerobikas treniņiem, braucam ar riteņiem, taču to mēs darām pēc darbā ilgi pavadītajām stundām.” Lai rūpētos par kāju vēnu veselību, jāatceras arī darba laikā atrast pāris minūtes vingrinājumiem, kas veicina asinsriti kājās, tādējādi mazinot iespēju veidoties paplašinātām vēnām, venoziem mezgliem un citām ar kāju vēnu saistītām saslimšanām.

Trenere I. Ļubinska min dažus, vienkāršus kāju vēnu veselības veicinošus vingrinājumus, kurus ikviens var izpildīt savā darbavietā:

- novelc apavus, piecelies un pastaigā;

- sēžot, izstaipi pēdas - noliec tās uz grīdas, pacel uz augšu papēdi, tad pirkstgalus, veic vingrojumu ar abām kājām vienlaicīgi;

- sēžot, iztaisno kāju ceļu locītavā, noliec pēdu uz leju, tad uz augšu;

- izstiep kājas - piecelies, saliec kāju atpakaļ, satverot kājas pēdu ar roku, un pastiep kāju pie sevis, un beigās iztaisno;

- novelc apavus un pacelies pirkstgalos.

Izvēlies situācijai piemērotus apavus

Liela loma kāju komforta un veselības nodrošināšanā ir arī piemērotu apavu izvēlei. „Sporta zālē velkam sporta apavus, staigāšanai – ikdienas, pie jūras – pludmales čības un īpašos gadījumos – augstpapēžu kurpes. Ja mīlam savas kājas, tad par tām ir jārūpējas,” norāda I. Ļubinska.

Viņasprāt, nav pieļaujams visu dienu staigāt augstpapēžu kurpēs vai sporta apavos, kā to lielākoties šobrīd dara jaunieši. Tas negatīvi iespaido ne tikai asinsriti kājās, bet arī veicina pēdas deformāciju, kas tālāk var izraisīt citas, piemēram, ar mugurkaulu saistītas problēmas. „Ja sekojam līdzi modei, ir jāzina arī robeža, kur apstāties un padomāt par pamatvērtību – savu veselību,” uzsver trenere.

Tā kā ar kāju vēnu problēmām visbiežāk jeb 80% gadījumu slimo sievietes, tad jāatceras, ka, ilgstoši ikdienā valkājot augstpapēžu kurpes, tiek traucēta asins plūsma un kājās izveidojas venozo asiņu pārpilnība, kas izstiepj vēnu sieniņas, tādējādi veicinot paplašināto vēnu veidošanos. Protams, īpašās situācijās var vilkt augstpapēžu kurpes, bet svarīgi ir nestaigāt ar tām visas astoņas darba stundas. Nodrošiniet maiņas apavus!

Visi augstpapēžu apavi ne tikai ietekmē kāju ikru muskuļa stāvokli, kas nodrošina pareizu asins plūsmu kājās, bet arī Ahila cīpslu, padarot to mazāk elastīgu un īsāku. Tāpēc sievietēm, kuras regulāri valkā šādus apavus, no rītiem šī cīpsla ir jāizstaipa, lai sportojot tā netiktu traumēta.

Kāju veselības saglabāšanai trenere I. Ļubinska aicina atcerēties arī sen aizmirstu gudrību – staigāt ar basām kājām! Ir sākusies vasara, novelciet apavus un izbaudiet zāles un jūras smilšu pieskārienus savām pēdām!

Informācijas avots: www.skaistaskajas.lv