Paplašinātas vēnas nav tikai kosmētiska problēma. Tās neārstējot, var iedzīvoties ļoti nopietnās veselības problēmās, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt pat letālas sekas. Tāpēc mediķi uzsver, ka kāju vēnu problēmas ir jāuztver nopietni, jo paplašinātas vēnas ir tikai aisberga neredzamā daļa.


2007. gada pavasarī veiktais epidemioloģiskais pētījums „De Facto” par hroniskas venozas mazspējas attīstību Latvijā liecina, ka hroniska venoza mazspēja, kad kājās ir augsts venozais spiediens, ir gandrīz katram otrajam cilvēkam, un ļoti daudziem tā nav pietiekoši bieži atpazīta un savlaicīgi ārstēta, kas vēlāk noved pie nopietnām komplikācijām.

Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas mācību un zinātniskais direktors, asinsvadu ķirurgs, LU asoc. prof. Dainis Krieviņš min divas galvenās komplikācijas, kas rodas savlaicīgi neārstējot hronisku venozu mazspēju - tās ir vēnu asiņošana un trombu veidošanās.

„Pie nepatīkamākajām komplikācijas ir jāmin asiņošana, kad varikozitātes jeb paplašināto vēnu dēļ āda un vēnu sieniņa kļūst plāna, un jau pie mazākām traumām tā var sākt asiņot. Otra komplikācija, kas joprojām ir 21. gadsimta lielā problēma, ir trombu veidošanās, kad varikozo vēnu mezglos nepareizās asins plūsmas dēļ tā paliek lēnāka un ātrāk veidojas trombi. Trombiem izveidojoties kājās, tie asins plūsmas ietekmē var aizcirkulēt uz plaušām un aizsprostot plaušu asinsvadus, kā rezultātā cilvēks nosmok. Un mirstība no plaušu trombembolijas ir milzīga”, skaidro asoc.prof. D.Krieviņš.

Piemēram, ASV no plaušu trombembolijas mirst aptuveni 60 tūkstoši cilvēku, kas ir vairāk nekā no AIDS, krūts vēža un ceļu satiksmes negadījumiem kopā.

Šie skaitļi vēlreiz apliecina, ka it kā „nevainīgas” vēnu problēmas, ja tās netiek savlaicīgi atpazītas un ārstētas, daudzos gadījumos var izvērsties ar ļoti nepatīkamām sekām. To, ka cilvēks pie ārsta vēršas novēloti ar vēnu problēmām, veicina arī sākotnēji šīs slimības nemanāmās pazīmes.

„Hroniska venoza mazspēja sākas diezgan nemanāmi ar subjektīviem simptomiem, kurus pacients kājās var sajust dienas beigās – smaguma sajūta, tirpšana, sāpīgs nogurums. Šie simptomi norāda, ka slimība ir sākotnējā stadijā, kad vēl nav redzamu vai taustāmu varikozu vēnu (paplašināti, mezglaini asinsvadi). Bieži vien pacienti šīs sajūtas ignorē, un pie ārsta tāpēc nevēršas, uzlabojot savu pašsajūtu, vienkārši paceļot un atpūtinot kājas. Taču tas jau ir pirmais trauksmes signāls, kad ir nepieciešama  ārsta palīdzība, lai nepieļautu tālāku slimības progresu,” uzsver asoc.prof. D.Krieviņš.

Pētījuma „De Facto” dati rāda, ka dominējošā subjektīvā sūdzība ir smaguma sajūta kājās, parasti vakaros - par to sūdzējušies vairāk kā 75 % pētījumā iekļauto pacientu, gandrīz pusei pacientu ir bijuši krampji kājās naktīs, bet 45% ir sūdzējušies par sāpēm kājās.

Savukārt visbiežāk redzamā slimības pazīme, pēc pētījuma datiem, ir tūska, kas novērota gandrīz ceturtajai daļai pacientu. 18% gadījumos ir saskatāma ādas pigmentācija, kad izmainās ādas krāsa apakšstilbu lejas daļā, bet 17% - paplašinātas vēnas un sīko asinsvadu paplašinājums, tā saucamie „zirneklīši”, kurus diemžēl mēdz joprojām neņemt vērā, uztverot to par vieglu kosmētisku defektu. Bet sadzijusi vai vaļēja venoza čūla jeb sāpīgas brūces uz apakšstilbiem, kuru ārstēšana ir smaga, ilgstoša un dārga, ir konstatēta vairāk kā 6% pacientu. Tas liecina, ka vēnu saslimšana nav laicīgi atklāta un tā ir jau progresējusi!

Saslimšanu ar hronisku venozu mazspēju var veicināt dažādi riska faktori, kur viens no nozīmīgiem riskiem ir iedzimtība. „Ja šī slimība ir konstatēta vienam no vecākiem, tad bērnam pastāv līdz pat 25% liela iespējamība pārmantot šo slimību, bet, ja vēnu problēmas ir bijušas abiem vecākiem - risks pieaug pat līdz 60%”, skaidro D.Krieviņš.

Tāpat pie riska faktoriem ir jāmin vecums, dzimums (tieši hormonālo faktoru dēļ sievietes ar vēnu problēmām slimo visbiežāk), atkārtota grūtniecība un hormonālā kontracepcija, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, kāju kustību traucējumi (ja ilgstoši ikdienā staigā augstpapēžu kurpēs, tiek traucēta asins plūsma un kājās izveidojas venozo asiņu pārpilnība, kas izstiepj vēnu sieniņas), kā arī atsevišķas profesijas, kas saistītas ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu, piemēram, pārdevēji, skolotāji, konditori, frizieri.

Pēc asoc.prof. D.Krieviņa teiktā, visplašāk vēnu problēmas tiek ārstētas ar medikamentiem un kompresijas metodi. Pirmajā gadījumā - medikamenti tonizē vēnu sieniņas, uzlabo venozo asiņu atteci, mazina sāpes, iekaisumu kājās un tūsku. Bet, valkājot kompresijas zeķes vai elastīgās saites, tiek uzlabota asins plūsma kājā un mazināta tūskas iespēja. Un tikai atsevišķos gadījumos, ja ir izteikta varikozitāte un komplikācijas, tiek piemērota ķirurģiskā ārstēšana.

Vienlaikus asoc.prof. D.Krieviņš arī vērš uzmanību uz dēļu nevajadzīgo pielietošanu vēnu slimību ārstēšanā: „Latvijā dēļu izmantošana ir neapstiprināta ārstēšanas metode, kas pacientiem nevis palīdz kļūt veseliem, bet gan var izraisīt smagas komplikācijas, kas var draudēt pat ar kājas amputāciju!”

Padomi, ko ņemt vērā jau šodien

Lai savlaicīgi rūpētos par kāju vēnu veselību un mazinātu risku saslimt ar hronisko venozo mazspēju, var veikt dažādus profilaktiskos pasākumus. Lūk, asoc.prof. D.Krieviņa ieteikumi kāju vēnu veselībai:

- ieturēt veselīgu dzīves veidu – lietot veselīgu uzturu un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, izvēloties vēnu veselībai labvēlīgākus sporta veidus - staigāšanu, skriešanu, peldēšanu, staigāšanu,   riteņbraukšanu vai slēpošanu pa līdzenumu;

- valkāt ērtu apģērbu un apavus ar 3-4cm augstu papēdi;

- valkāt profilaktiskās elastīgās vēnu (kompresijas) zeķes grūtniecības laikā un darbā, kas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu;

- izvairieties no pārmērīgas uzturēšanās karstumā un pēc mazgāšanās vai karsēšanās pirtī atvēsināties, noskalojot kājas ar vēsu ūdeni;

- stiprināt kāju muskulatūru ar speciālu vingrojumu palīdzību;

- savlaicīgi uzsākt varikozo vēnu ārstēšanu, lai apstādinātu slimības tālāku attīstību un komplikāciju rašanos.

Informācijas avots: www.skaistaskajas.lv