Uz dabīgā minerālūdens marķējuma ir obligāti jābūt norādītām tām minerālvielām, kas atrodas minerālūdens sastāvā. Visbiežāk tie ir tādi minerālsāļi un mikroelementi kā kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, selēns, nātrijs, kā arī hlorīdi, sulfāti u.c.
Nereti minerālūdeni iesaka lietot, lai uzlabotu gremošanas darbību, normalizētu vēdera darbību.

Kālijs. Ļoti nozīmīgs, jo palīdz uzturēt šķidruma un minerālvielu līdzsvaru organisma šūnās un ārpusšūnu telpā. Palīdz saglabāt normālu asinsspiedienu, jo darbojas pretēji nātrijam, kas paaugstina asinsspiedienu. Piedalās nervu impulsu vadīšanā un muskuļu saraušanās procesos. Ilgstošs kālija deficīts organismā var izpausties ar muskuļu krampjiem, vājumu, apetītes zudumu, reiboņiem.

Magnijs. Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 310 – 420 mg. Tam ir liela nozīme vielmaiņas procesos, jo tas ir vairāk kā 300 enzīmu sastāvā. Enzīmi ir vielas, kas nodrošina to, lai organismā notiktu reakcijas un tiktu nodrošinātas funkcijas, tai skaitā enerģijas ražošana, olbaltumvielu veidošana un muskuļu saraušanās. Magnijs nepieciešams arī nervu un muskuļu darbībai, kā arī atrodas kaulu sastāvā. Magnija trūkums cilvēkam var izraisīt muskuļu trīcēšanu, krampjus un sirds aritmiju, sliktu dūšu, vemšanu. Magnija uzsūkšanos organismā kavē pārmērīga alkohola lietošana, un, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem organismā bieži ir magnija trūkums.

Kalcijs - pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 1000 mg. Kalcijs nepieciešams kaulu veselībai, lai varētu sarauties muskuļi, kā arī normālai nervu darbībai un asins sarecēšanas spēju uzturēšanai. Kalcijs ir arī viens no nozīmīgākajiem faktoriem kaulu un zobu attīstībā, augšanā un pilnvērtīgā funkcijā. Tāpat kalcijs piedalās imūnās aizsardzības procesos. Kālija deficīts organismā var veicināt redzes pasliktināšanos, zobu un kaulu augšanas un attīstības traucējumus, trauslumu un bojājumus u.tml.

Dzelzs - pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 12 – 18 mg. Dzelzs ir hemoglobīna sastāvā. Savukārt hemoglobīns pārnes skābekli no plaušām uz katru organisma šūnu. Tā trūkums rada dzelzs deficīta anēmiju, kas bieži ir jaunām sievietēm. Bez tam dzelzs nepieciešams smadzeņu attīstībai un imūnajai sistēmai. Dzelzs nepietiekamības gadījumā var būt mazasinība, organisma vājums, aizcietējumi u.c. Pazīmes par dzelzs trūkumu ir bālums, nogurums, galvassāpes, dedzināšana mēlē, trausli mati un nagi, sausa āda u.c.

Nātrijs un hlors. Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 5-6 g nātrija hlorīda. Pārsvarā šīs abas minerālvielas uzņem vārāmā sāls veidā. Tās palīdz regulēt šķidruma daudzumu organismā, vadīt nervu impulsus. Hlors tiek izmantots kuņģa skābes veidošanai. Pārāk liels vārāmā sāls patēriņš var paaugstināt asinsspiedienu. Lielākā daļa cilvēku vārāmo sāli uzņem par daudz. Nātrijs kopā ar kāliju veicina asinsspiediena stabilizēšanu, šķidruma daudzuma regulēšanu u.c.

Selēns – organismā darbojas kā antioksidants un aizsargā organisma šūnas no oksidācijas (bojājumiem). Nepieciešams organisma šūnu augšanai un attīstībai, kā arī ir nozīme centrālās nervu sistēmas darbībā un imunitātes stiprināšanai. Optimāls selēna daudzums veicina audzēja riska samazināšanos, kā arī retāk novērotas sirds un asinsvadu slimības.