Ir sācies melleņu laiks. Speciālisti iesaka izmantot to un lietot uzturā vērtīgās ogas, jo tās ne tikai būtiski sekmē redzes funkciju uzlabošanos, bet noteikti uzlabo cilvēka organisma vispārējo veselības stāvokli.
Ikvienam cilvēkam būtu jāapēd vismaz no 200 līdz 300 gramu melleņu dienā.
Mellenēs saturošās vielas aktīvi piedalās tīklenes pigmenta veidošanā, kas arī uzlabo redzes kvalitāti. Ēdot daudz mellenes acis tiek pasargātas no noguruma, kā arī uzlabo asinsriti un asinsvadu sieniņu elastību.
Mellenes satur bioloģiski aktīvu vielu flavonoīdu ar labvēlīgu ietekmi uz asinsvadu sieniņām, novēršot asinsvadu sabiezējumus, kā rezultātā samazinās sirdslēkmju risks.
Kā liecina pētījumi, flavonoīdu grupā ietilpst  dabiskais antioksidants – antocianīns, kas būtiski veicina šūnu atjaunošanos un pat pasargā no pāragras novecošanas.  Šie komponenti ir kā dabīgās organisma antibiotikas.
Tāpat mellenes satur  vēl vērtīgus vitamīnus un minerālvielas, to skaitā arī cinku, kāliju, A-provitamīnu, Beta keratīnu.
Lietojot mellenes uzturā – mēs uzlabojam procesus smadzeņu darbībā, jo smadzenes ar asinsriti nodot tālāko informāciju uz visu organismu, kas ietver arī acis. Piemēram - kavē kataraktas attīstību.

Tomēr mellenēs esošo flavonoīdu var „sastapt” arī kakao pupiņās, vīnogās, zaļajā tējā, sarkanvīnā, dažādās augļu mizās, kāļos un tomātos. Antocianīns ir ogās, augos, augļos vai dārzeņos, kuri ir violetā un zilā krāsā.
Protams jāatceras, ka mellenes diemžēl nespēj uzlabot cilvēku acu dioptrijas un neļaus izvēlēties brilles, vai kontaktlēcas ar vājāku stiprumu. Mellenes ir jālieto uzturā kā profilakses līdzeklis.