Sveces liesmas maģija

Detaļas

Skatīts: 262

Senāk. Sveces apgaismošanai sāktas izmantot jau 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Līdz elektrisko apgaismošanas līdzekļu ieviešanai tās bija viens no galvenajiem gaismas avotiem telpās. Sveču diena, latīniski festum candelarum, ir attīstījusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem. Ticīgajā pasaulē 5. gadsimtenī to skaidroja arī kā Marijas šķīstīšanās svētkus. Katoļu baznīcā Sveču dienā notiek sveču svētīšanas ceremonija.

Sakarā ar to, ka Sveču diena ir februārī (2. datumā), latviešu tradīcijās šis mēnesis ieguvis  nosaukumu Sveču mēnesis. Mūsu senči februārī lēja sveces, ko lietoja apgaismojumam visa gada garumā. Vienkāršāko sveču lukturi pagatavoja no kartupeļa vai rāceņa, kuriem nogrieza plakanu apakšu, bet virspusē izgreba caurumu sveces novietošanai. Svētkiem lēja resnākas sveces, lai tās ilgāk degtu un izgatavoja tā sauktos goda lukturus – kroņlukturus četrām svecēm, kas bija paredzēti kāzām un citiem lieliem godiem un tāpēc bija greznāki par ikdienā lietotajiem.

Lai nākamais gads būtu labs un pats cilvēks skaists, Sveču dienā bija kārtīgi jāpaēd, jādzer alus, jādzied un jāsmejas. Tomēr galvenais darbs šai dienā bija sveču liešana. Lai sveces degtu gaiši un taupīgi, tās bija jālej tieši Sveču dienā, turklāt sveču lējējs nedrīkstēja dusmoties, ja tā notika, sveces dega tumši un sprakšķēja. Aizdedzinot pirmo sveci bija jāsmejas.

Tagad. Mūsdienās sveces pārsvarā izgatavo no parafīna vaska un lieto telpu izgreznošanai, lai radītu romantisku vai svinīgu noskaņu.

No dabiskā bišu vaska izgatavotas vai speciālas aromatizētas sveces lieto patīkama aromāta radīšanai telpās. Degot vaska sveces attīra telpas gaisu, likvidē nepatīkamus aromātus, cigarešu dūmus, smacīgu gaisu mājās vai birojā. Vaska sveces deg daudz ilgāk par mākslīgajām parafīna svecēm. Interesants ir fakts, ka pirms mehānisko pulksteņu izgudrošanas precīzi izgatavotas sveces ar iedaļām izmantoja laika mērīšanai.

Mūsdienās sveces lieto kā nozīmīgu interjera priekšmetu noskaņojuma radīšanai, kā arī dažādiem reliģiskiem un maģiskiem rituāliem.

Maģiskās sveces. Sveces liesmai izsenis tiek piedēvētas arī maģiskas īpašības – uguns gan nomierina un attīra, gan sadedzina un iznīcina. Arī mūsdienās daudzi cilvēki izmanto sveces, lai attīrītu sevi un savus mitekļus no negatīvās enerģijas.

Pirms aizdedzināt sveci,vēlams piesātināt to ar savu enerģiju, paturot rokās un sūtot svecei labas domas. Kad jūtamies slikti un galvā jaucas drūmas domas, var aizdegt sveci un palūgt, lai tā uzņem sevī visas postošās emocijas un nelabo pašsajūtu. Drūmās domas pēc brīža būs pagaisušas un jūs saskatīsiet sev apkārt daudz vairāk pozitīvā.

Lai ar svecēm attīrītu telpu, to vispirms vajadzētu sakārtot, izmazgāt grīdu. Sveces vēlams novietot istabas stūros katrā debess pusē – ziemeļos, dienvidos, austrumos un rietumos. Jāatceras, ka, attīrot telpu, svecēm jāļauj izdegt. Ja telpā būs sakrājies ļoti daudz negatīvās enerģijas, sveces degot sprakšķēs un liesma raustīsies. Savukārt mierīga sveces degšana liecina, ka telpa ir tīra.

Ticējumi

• Sveču dienā nevar sukāt galvu, lai neaugtu utis.
• Sveču dienā meitām jādzer alus, tad būšot visu gadu skaistas.
• Sveču dienā jāsmejas, lai visu gadu būtu jautrs un gads būtu labs.
• Sveču dienas rītā bez saules jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz robežu; tad visi kukaiņi aiziet prom.
• Sievām sveču dienā jāpiedzeras, tad govis dod daudz piena.
• Ja sveci dedzina no abiem galiem, tad nedzird zagļus nākam.
• Uz celma, uz kura Sveču dienā nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis.