Skursteņa jeb dūmeņa galvenais uzdevums ir izvadīt dūmus no ēkas, šajā procesā garantējot drošību gan mājas iemītniekiem, gan arī ēkai. Otra funkcja - pievadīt iekštelpām svaigu gaisu un aizvadīt izlietoto.

Mūra (ķieģeļu) skurstenis ir tipisks lauku mājas atribūts, Pareizi uzmūrēts, tas var kalpot ēkas mūžu un, papildināts ar mūsdienīgiem uzlabojumiem, varētu būt ideālais risinājums lauku mājā. Kaut arī dūmu izvadīšanai izmantojami ne tikai sensenis pazīstamie ķieģeļu, bet arī metāla un šamota skursteņi, joprojām liela daļa māju īpašnieku vairāk uzticas vecajam labajam ķieģeļu skurstenim.
Taču ķieģeļu skurstenis ir smags (1 m sver vairāk nekā 200 kg), tāpēc tam jābalstās uz drošas pamatnes - speciāli izveidotas betonētas skursteņa pamata pēdas, kas balstās uz grunts.

Skursteņus mūrē no māla ķieģeļiem, ko sastiprina ar mūrjavu. Skursteņa mūrēšanai senāk izmantoja kaļķu javu, jo tā mazāk uzsūc mitrumu. Cementa javas mūrējums ir mitrāks un vēsāks, tāpēc ir vājāka velkme, jo tās ātrumu nosaka siltums. Optimāls risinājums - kombinēt javu veidus, tas ir, līdz jumtam mūrēt ar kaļķu javu vai vāju cementa javu, virs jumta - ar stipru cementa javu.

Skursteņu mūrēšanai piemēroti tikai pilnie ķieģeļi, bez siltumizolācijas gaisa caurumiem. Pretējā gadījumā dūmvados ātri rodas plaisas un, saplaisājot kanālu starpsienām, var izveidoties uguns vai pat sprādzienbīstama situācija.

Vissvarīgākais noteikums mūra skursteņa izveidē ir pareiza ķieģeļu izvēle: no tiem atkarīgs gan skursteņa kalpošanas ilgums, gan ēkas drošība. Dūmeņus mūrē tikai no speciāliem skursteņu (dūmvadu) ķieģeļiem, kuri ir paredzēti vienīgi šim nolūkam.

Dūmvadu ķieģeļus iedala atsevišķās markās, markas norāda ķieģeļa stiprību jeb nestspēju. Ēkas iekšpusē izmanto mazākas markas ķieģeļus, jo tos neskar āra laikapstākļi, bet ārpus telpām, tas ir, virs jumta - skaitliski lielākas markas ķieģeļus.

Vismazākā - 75.marka paredzēta dūmvada mūrēšanai vienstāva ēkas iekštelpās. Divstāvu un trīsstāvu ēkām iekšpusē izmanto 100. vai 125. markas: ķieģeļus. Virs jumta skurstenis jāmūrē no sala, karstuma un mitruma izturīgiem 150. vai 200. markas ķieģeļiem.

Neraugoties uz dūmvada kanālu atšķirīgajām funkcijām (pa vieniem plūst dūmi, pa citiem gaiss), visiem kanāliem jāizmanto vienas - atbilstošās markas ķieģeļi, nejaucot tos ar citiem, piemēram, parastajiem būvķieģeļiem. Katram ķieģeļu veidam ir atšķirīga izplešanās temperatūra, tādējādi siltuma atdeve nebūs vienāda, ķieģeļi var sāc plaisāt, lobīties. Vietas, kur skurstenim pievieno apkures elementu, mūrē ar īpašajiem ugunsdrošajiem ķieģeļiem (blāvi dzeltenīgā tonī), jo tur būs vislielākais karstums.

Skursteņgalvas veidošanai (daļa virs jumta) jāliek īpaši sala un mitruma izturīgie dūmvadu ķieģeļi, nekādā gadījumā nedrīkst lietot silikātķieģeļus vai caurumotos māla ķieģeļus. Skursteņa galā iesaka likt speciālu metāla jumtiņu, kas aizsargā pret nokrišņiem un gružiem.. Jumtiņš obligāts ir gadījumos, kad blakus atrodas dažāda augstuma ēkas, - lai izplūstošie dūmi no mazākās mājas netraucētu kaimiņus. Zemākās mājas skursteni iespējams pagarināt ar tā saukto deflektoru - skārda cauruli, ko pievieno dūmeņa galā. Šādi skursteni var pagarināt par 1,5-6 m.

Vieta, kur skurstenis iznāk no jumta, nostiprināma ar metāla plāksnēm, lai iekštelpās gar skursteņa malām nesūktos mitrums un dūmenis labāk turētos jumtā.
Telpu iekšpusē skursteni ieteicams apmest (bēniņu daļā jāapmet obligāti), pēc tam to var krāsot vai apšūt ar ugunsdrošiem materiāliem.

Mūrēta skursteņa trūkumi
? Darbietilpīga ierīkošana.
? Liels svars.
? Jutīgs pret kondensāta iedarbību.
? Aizņem salīdzinoši lielu vietu.
? Mūrēt nevar nespeciālists.