Drošībai

Kā pasargāt kontu no "phishing" uzbrukumiem

Detaļas

Skatīts: 422

Pirmkārt, nekad un nekur internetā vai ārpus tā nevajag sniegt informāciju par saviem finanšu instrumentiem. Bankas nekad šādu informāciju no saviem klientiem nevāc nedz ar e-pasta vēstuļu palīdzību, nedz telefoniski.

Tāpēc, ja nu tiešām rodas šaubas, ka kādi dati būtu jāsniedz, vienmēr ir iespēja piezvanīt vai labākajā gadījumā pat aiziet uz savu banku, lai par to pārliecinātos. Protams, jāzvana uz bankas oficiālajā mājaslapā, nevis šaubīgajā vēstulē norādīto tālruņa numuru.

Otrkārt, nav ieteicams vērt vaļā nekādus pievienotos failus, kas saņemti no nepazīstama sūtītāja. Bieži vien zem tādiem šķietami nevainīgiem failiem kā attēli, prezentācijas, mūzika u.c. ir paslēptas programmas vai vīrusi, kas no lietotāja datora vai klaviatūras nolasa bankas paroles un citu konfidenciālu informāciju.

Atverot tādu pielikuma failu, zagļu programma tiek automātiski lejupielādēta lietotāja datorā. Parasti tas nerada nekādus traucējumus pārējās programmatūras darbā un tādēļ ir sevišķi bīstami. Lietotājs var par to nezināt pat gadiem. Tāpēc, ja nu gadījumā ir sanācis atvērt kādu šaubīgu pielikumu no nezināma sūtītāja, būtu ļoti ieteicams datoru pārbaudīt pret vīrusiem (labāk to darīt nevis pašam, bet gan pie kompetenta datorspeciālista).

Treškārt, iepirkties var tikai labi zināmās un pārbaudītās interneta vietnēs. Ir pieredzēti gadījumi, kad krāpnieki izveido tādus interneta veikalus, kuru mērķis ir izmānīt kredītkaršu numurus un paroles. Ja viņiem tas izdodas, tad kārotā pirkuma vietā lētticīgie pircēji parasti saņem tukšu kontu.

Tāpēc visdrošāk par pirkumiem ir maksāt nevis nezināma interneta veikala sistēmā, ievadot kredītkartes numurus un kodus, bet gan no sava bankas konta, apmaksājot iepriekš izrakstītus rēķinus.

Tiesa, viņa atzīst, ka ne visas interneta veikalu sistēmas piedāvā rēķinu izrakstīšanu. Tāpēc, pirms iepirkties nezināmā interneta veikalā, būtu ieteicams vismaz iepriekš palasīt kādas citu lietotāju atsauksmes par šo vietni.