Pēc garās ziemas vairs nespēju mierīgi nodzīvot pa māju. Tā vien gaidas pavasaris ar visiem tā jaukumiem. Man, kā laukiem pietuvinātam latvietim, pavasara pirmās asociācijas ir saistītas ar bērzu sulām un to tecināšanu. Esmu izmēģinājis visas iespējamās metodes, taču pagājušo gadu ar neviltotu interesi noskatījos “Discovery” kanālā raidījumu par to kā kanādieši tecina kļavu sulas.
Pamatideja ir ļoti vienkārša- izmantojot santehnikas veikalos pieejamās šļūtenes un savienojumus saslēdzam kopā vairākus bērzus un bez liekas ķēpāšanās iegūstam vairāk sulas.
Plānoju saslēgt vienkopus piecus bērzus. Priekš tā nopirku bronzas pārejās, kurai vienā galā ir ārējā vītne uz 1/2”, bet otrā uzgalis mīkstajai šļūtenei uz 15 mm. Bez tam man vēl bija vajadzīgi četri trejgabali un caurspīdīgā šļūtene.

 

No instrumentiem izmantoju Metabo 12v akumulatora urbjmašīnu, 12 mm urbi, nazi, gumijas āmuru, kāpnes.

To visu sakrāvu uz kvadricikla un devos meklēt mežmalā piecus tuvu stāvošus bērzus.
Tālāk jau viss ir samēra vienkārši,izvēlējos vietu kur novietot mucu sulām. No mucas tālākajā bērzā izurbu 12 mm caurumu 2-2,5m augstumā un nākamos par 30-50 cm zemāk. Iedzinu bronzas pāreju izurbtajā caurumā ar vītni uz āru, lai varētu uzskrūvēt trejgabalu. Pirmajā kokā gan izmantoju parasto taisno bronzas savienotāja gabalu ar iekšējām vītnēm.
Tad kad visos kokos bija izurbti caurumi ,sadzītas bronzas pārejas un uzskrūvēti trejgabali, sāku pievienot šļūteni no viena koka uz otru. Iesaku šļūteni nogriezt samēra precīzi, lai tā nekarātos un sula viegli sasniegtu savu galamērķi. Garākam šļūtenes gabalam noteikti vajadzētu palikt apakša kādu stuti.

Pie pēdēja koka novietoju mucu kurā sulai satecēt. Pirms tam gan izurbu 15 mm caurumu vākā ,lai šļūtene precīzi ieiet mucā.
Kā rāda mana pagājušā gada pieredze, tad ne mušas, ne kukaiņi, ne lietus nevar tik klāt sulām, tās ir tik tīras, ka nevajag pat nokāst. Bez tam sulu cirkulācija bērzos patreiz vēl ir samērā lēna un sezonas sākumā iegūtā sula ir vislabākā.