Labākā zemeņu audzēšanas vieta ir no vēja pasargāta nogāze ar smilts vai smilšmāla augsni. Zemenes necieš stāvošu ūdeni, tāpēc jāizvairās no gravām un blīvām augsnēm. Zemenes labi jūtas uzkalniņos, kas pavasarī ātri uzsilst. Zemeņu audzēšanas vieta jāatbrīvo no daudzgadīgām nezālēm.
 
Stādot zemenes, nedrīkst nosegt to augšanas punktu. Tas ir aizsargāts un atrodas mazāko lapu aizmetņos, tāpēc stādot arī mazākās lapiņas atstāj virs augsnes. Pēc stādīšanas augus aplaista. Zemenēm veidojas ziedi jau iepriekšējā gada augustā, tāpēc stādīšanu ir vērts pabeigt līdz jūlija beigām. Stādot zemenes, vajadzētu izmantot pārbaudītus un veselus augus, kuriem nav augu slimību un kaitēkļu.
 

Salīdzinājumā ar citiem dārza augiem zemenes jāmēslo mazāk. Īpaši jāizvairās no bagātīgas mēslošanas ar slāpekli, lai zemenājiem nesaaugtu lapas ogu ražas vietā.

Pēc ražas novākšanas mēslo ar rudens mēslojumu, lai zemenājiem izveidotos daudz pumpuru nākošā gada ziedēšanai.

Pavasarī pēc sniega nokušanas zemeņu audzi iztīra, piemēram, ar grābekli ar elastīgiem zariem. Tīrīšanas laikā audze tiek atbrīvota no mirušajām augu daļām un tajos, iespējams, pārziemojušajiem kaitēkļiem. Zemenēm nepatīk nezāles, tāpēc pirmajos gados no zemeņu lauka jāizravē arī visas mazākās nezāles. Ravējot jāuzmanās, lai nesavainotu seklo sakņu sistēmu. Zemeņu ziedēšanas laikā jāseko gaisa temperatūrai. Ja naktī iespējamas salnas, audze jāpārsedz ar salnu pārklāju. Pārklāju noņem dienas laikā, lai kukaiņi varētu piekļūt zemenēm un apputeksnēt to ziedus. Pēc ražas novākšanas nogriež stīgas, lai tās neatņem spēkus augam un nepadara audzi pārāk blīvu. Blīvā audzē ogas var apdraudēt pelēkās puves izraisītie bojājumi u.c.
 
Pelēkā puve ir slimība, kuras bojājumi redzami kā brūni plankumi uz negatavām ogām. Pamazām ogu virsma kļūst pelēka un pūkaina, līdz oga iznīkst pilnībā. Vispateicīgākie apstākļi pelēkās puves izplatībai ir 15–20 °C temperatūra un paaugstināta mitruma apstākļi. Puvi iespējams novērst ar pareizu mēslojumu (jāuzmanās no pārliekas mēslošanas ar slāpekli), pietiekošu atstatumu starp stādiem un pārlieku nelaistot stādus vasaras beigās, īpaši vakaros.
 
Zemeņu miltrasa visefektīvāk izplatās sausā un siltā laikā. Mitrums šai slimībai nepieciešams, tikai iesūcoties augos. Pārlieka mēslošana ar slāpekli var veicināt miltrasas veidošanos. Ar miltrasu saslimušo lapu malas sačokurojas, un to apakša kļūst sarkanīga. Saslimušās negatavās ogas izaug mazas, savukārt, ja slimība pielīp gatavām ogām, tās kļūst pelēcīgas un negaršīgas. Labākais veids, kā izvairīties no šīs slimības, ir izmantot šķirnes, kas ir noturīgas pret miltrasu.

Informācijas avots: www.biolan.fi