Kā pareizi un eglītei draudzīgi uzglabāt līdz pavasarim – līdz pārstādīšanas brīdim?

Arvien populārākas kļūst videi draudzīgās Ziemassvētku eglītes – podiņos augošie kociņi, kas pārstādīti turpinās rotāt ne vairs istabu, bet gan mājas apkārtni. Lai eglīte būtu gana spēcīga un moža arī pavasarī, svarīgi atcerēties dažus padomus, kā pareizi to uzglabāt!

Vieta istabā. Kad eglīte iegādāta un atvesta mājās, dažas dienas pirms novietošanas tai paredzētajā goda vietā siltā istabā, to vajadzētu paturēt kādā vēsākā verandā, lai nav ļoti krasas temperatūras maiņas. Savukārt istabā eglīte būtu jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā – tālāk no radiatoriem vai krāsns.

Laistīšana. Jāraugās, lai eglītes sakņu kamols būtu mitrs un neizžūtu. Jālaista pēc vajadzības –ja istabā ir sauss gaiss, tad eglītei diezgan daudz gribēsies dzert. Podu, kurā aug eglīte, ieteicams ielikt kādā bļodā (līdzīgi kā puķupodiem ir apakššķīvīši jeb paliktņi) un tad laistīt eglīti tikmēr, kamēr traukā zem podiņa parādās ūdens.

Rotāšana. Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu – jāuzmana vienīgi tas, lai eglītes zari neaizdegtos – neaizmirsti, ka tas tomēr ir dzīvs kociņš. Ja ir vēlme pēc Ziemassvētku smaržas istabā, kas rodas, aizdedzinot egles skujas, tad labāk šim nolūkam sagādāt kādu kadiķa zariņu.

Pēc svētkiem. Eglīte būs pateicīga, ja to ārā iznesīs uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam.

Ja ziema ir barga un ārā ir -30`C, tad, pirms nešanas ārā no siltas istabas, eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā. Kad eglīte ir iznesta ārā, to droši ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē.

Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu – ja nepieciešams, tā ir jāaplaista. Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules.

Pārstādīšana. Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk eglīti izstādīt zemē, lai sāk veidoties jaunas saknītes un tā var turpināt augt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta. Stādīšanas vietā zeme ir jāuzrušina, lai mazinātu apkārtesošo nezāļu konkurenci. Izvēlētajā vietā ir izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina, samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Tad notiek stādīšana – kociņam jāatrodas tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā. Ņemot egli ārā no podiņa, to nedrīkst ar spēku raut ārā – tā ir rūpīgi jāizņem ar visu zemi, kurā atrodas egles saknes. Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, lai tā nav ielikta bedrē pārāk dziļi. Pirmo nedēļu pēc iestādīšanas, ja ir sauss laiks, var aiziet apraudzīt un aplaistīt pārstādīto kociņu, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nebūs nepieciešams.

Avots: www.mammadaba.lv