Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā, kad tika atklāti 26 šīs slimības perēkļi vairākās reģionālajās nodaļās (Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes). Visplašāk bakteriālā iedega bija izplatīta Zemgalē. Apkarot bakteriālo iedegu var, vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus, tādēļ tika piemēroti ļoti strikti fitosanitārie pasākumi. 2008. un 2009. gadā tika atklāti tikai atsevišķi perēkļi Zemgalē.

Bakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija Erwinia amylovora, kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija
izplatās ziedēšanas laikā - ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību.


Bakteriālās iedegas raksturīgākie iezīmes:

Ziedi: daži vai visi ziedi novīst, nomelnē, iet bojā, bet parasti nenokrīt un paliek pie auga.

Pumpuri un jaunie dzinumi: novīst, nobrūnē.

Lapas: lapu kāta un centrālā dzīslojuma nobrūnēšana.

Augļi: nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt.

Zari un stumbrs: slimība sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērijas pāriet uz lielākajiem zariem un izplatās uz galveno stumbru. Pavasarī augi izskatās kā deguši vai sala bojāti. Vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā. Zem tikko bojātas mizas koksne ir brūngansarkana.

Mitrā siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums (eksudāts).

Ar bakteriālām iedegām slimi koki var pilnībā aiziet bojā vienas sezonas laikā.

Slimības pazīmes ir viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski.

Tādēļ, pamanot aizdomīgus simptomus, lūdzam nekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus.